Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” gada nogalē varētu saskarties ar nopietnu naudas trūkumu. Lai gan uzņēmuma apgrozījums pērn ir audzis un zaudējumi ievērojami samazinājušies, ar to joprojām nepietiek stabilai darbībai.
Pašlaik uzņēmuma vadība aktīvi meklē privātos investorus, taču, ja tas neizdosies, kompānijai var nākties vērsties pēc palīdzības pie Latvijas valsts. Situāciju vēl sarežģītāku padara karš Tuvajos Austrumos, kas negatīvi ietekmē visu pasaules aviācijas nozari, ziņo portāls lsm.lv.
Uzlabojumi ir, bet zaudējumi saglabājas
Apskatot pagājušā gada rezultātus, redzams, ka “airBaltic” ir izdevies piesaistīt vairāk pasažieru un palielināt lidojumu skaitu. Arī lidmašīnu izīrēšana citām kompānijām ir gājusi uz augšu. Tomēr, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, gads tika noslēgts ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem.
Līdz šim lielas cerības tika liktas uz akciju sākotnējo piedāvājumu biržā jeb IPO. Tagad kļuvis skaidrs, ka šogad šis plāns netiks īstenots. Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka birža vairs netiek uzskatīta par reālu naudas avotu 2026. gadā. Tā vietā vadībai steidzami jāmeklē citi veidi, kā piesaistīt nepieciešamos 100 līdz 150 miljonus eiro nākamajai ziemas sezonai.
Kāpēc “airBaltic” ir tik svarīgs Latvijai?
Eksperti norāda, ka aviokompānijas loma Latvijas ekonomikā ir milzīga. Aviācijas nozare valstij katru gadu dod vairāk nekā miljardu eiro lielu pienesumu. Pateicoties tieši “airBaltic”, Rīgas lidosta ir kļuvusi par lielāko centru Baltijā. No Rīgas šobrīd var aizlidot uz visvairāk galamērķiem par salīdzinoši izdevīgām cenām.
Ja Latvija zaudētu savu nacionālo aviokompāniju, situācija strauji pasliktinātos. Rīga varētu zaudēt savas priekšrocības un nonākt līdzīgā pozīcijā kā kaimiņvalstis Lietuva vai Igaunija, kur lidojumu skaits un pieejamība ir mazāka. Tāpēc tiek meklēti radoši veidi, kā uzņēmumam palīdzēt, nekāpjot pāri Eiropas Savienības stingrajiem noteikumiem par valsts atbalstu.
Satiksmes ministrs Atis Švinka uzsver, ka valdība ir devusi zaļo gaismu uzņēmuma vadībai meklēt stratēģiskos partnerus. Tā kā biržas variants pagaidām ir atlikts, galvenā uzmanība tiek pievērsta liela investora piesaistei. Viens no potenciālajiem partneriem ir Vācijas aviogigants “Lufthansa”, ar kuru jau notiek sarunas.
Tomēr karš Tuvajos Austrumos rada milzīgu neziņu. Ja militārie konflikti ieilgs vairāk par trim mēnešiem, tas radīs papildu finansiālu slogu arī mūsu aviokompānijai. Ja tirgi reaģēs negatīvi, valstij kā galvenajam akcionāram var nākties lemt par ārkārtas risinājumiem un papildu dotācijām no valsts budžeta.
Tuvākie soļi un iedzīvotāju intereses
“airBaltic” padome neuzskata, ka uzņēmums nevienu neinteresē. Kompānijai ir modernas lidmašīnas un labi sakārtots biznesa modelis. Tuvākajā laikā tiks veikta profesionāla tirgus izpēte, lai noskaidrotu reālo investoru interesi. Tas būs civilizēts un caurspīdīgs process, kurā nevienam netiks dotas īpašas priekšrocības.
Valdība apzinās, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kur paliek nodokļu maksātāju nauda. Ja būs nepieciešams papildu atbalsts no valsts maku puses, ministrija pieprasīs skaidrus pierādījumus tam, kādu labumu tas dos sabiedrībai un valsts budžetam ilgtermiņā. Uzņēmuma vadībai savi priekšlikumi krīzes novēršanai jāsagatavo jau tuvāko mēnešu laikā.
